Chapter 3

ṣaṭtriṃśadābdikaṃ caryaṃ gurau traivedikaṃ vratam /

tadardhikaṃ pādikaṃ vā grahaṇāntikam eva vā // Mn_3.1 //

vedān adhītya vedau vā vedaṃ vāpi yathākramam /

aviplutabrahmacaryo gṛhasthāśramam āvaset // Mn_3.2 //

taṃ pratītaṃ svadharmeṇa brahmadāyaharaṃ pituḥ /

sragviṇaṃ talpa āsīnam arhayet prathamaṃ gavā // Mn_3.3 //

guruṇānumataḥ snātvā samāvṛtto yathāvidhi /

udvaheta dvijo bhāryāṃ savarṇāṃ lakṣaṇānvitām // Mn_3.4 //

asapiṇḍā ca yā mātur asagotrā ca yā pituḥ /

sā praśastā dvijātīnāṃ dārakarmaṇi maithune // Mn_3.5 //

mahānty api samṛddhāni go'jāvidhanadhānyataḥ /

strīsaṃbandhe daśaitāni kulāni parivarjayet // Mn_3.6 //

hīnakriyaṃ niṣpuruṣaṃ niśchando romaśārśasam /

kṣayāmayāvyapasmāri- śvitrikuṣṭhikulāni ca // Mn_3.7 //

nodvahet kapilāṃ kanyāṃ nādhikāṅgīṃ na rogiṇīm /

nālomikāṃ nātilomāṃ na vācāṭāṃ na piṅgalām // Mn_3.8 //

na rkṣavṛkṣanadīnāmnīṃ nāntyaparvatanāmikām /

na pakṣyahipreṣyanāmnīṃ na ca bhīṣananāmikām // Mn_3.9 //

avyaṅgāṅgīṃ saumyanāmnīṃ haṃsavāraṇagāminīm /

tanulomakeśadaśanāṃ mṛdvaṅgīm udvahet striyam // Mn_3.10 //

yasyās tu na bhaved bhrātā na vijñāyeta vā pitā /

nopayaccheta tāṃ prājñaḥ putrikādharmaśaṅkayā // Mn_3.11 //

savarṇāgre dvijātīnāṃ praśastā dārakarmaṇi /

kāmatas tu pravṛttānām imāḥ syuḥ kramaśo 'varāḥ // Mn_3.12 //

śūdraiva bhāryā śūdrasya sā ca svā ca viśaḥ smṛte /

te ca svā caiva rājñaś ca tāś ca svā cāgrajanmanaḥ // Mn_3.13 //

na brāhmaṇakṣatriyayor āpady api hi tiṣṭhatoḥ /

kasmiṃś cid api vṛttānte śūdrā bhāryopadiśyate // Mn_3.14 //

hīnajātistriyaṃ mohād udvahanto dvijātayaḥ /

kulāny eva nayanty āśu sasantānāni śūdratām // Mn_3.15 //

śūdrāvedī pataty atrer utathyatanayasya ca /

śaunakasya sutotpattyā tadapatyatayā bhṛgoḥ // Mn_3.16 //

śūdrāṃ śayanam āropya brāhmaṇo yāty adhogatim /

janayitvā sutaṃ tasyāṃ brāhmaṇyād eva hīyate // Mn_3.17 //

daivapitryātitheyāni tatpradhānāni yasya tu /

nāśnanti pitṛdevās tan na ca svargaṃ sa gacchati // Mn_3.18 //

vṛṣalīphenapītasya niḥśvāsopahatasya ca /

tasyāṃ caiva prasūtasya niṣkṛtir na vidhīyate // Mn_3.19 //

caturṇām api varṇānaṃ pretya ceha hitāhitān /

aṣṭāv imān samāsena strīvivāhān nibodhata // Mn_3.20 //

brāhmo daivas tathaivārṣaḥ prājāpatyas tathāsuraḥ /

gāndharvo rākṣasaś caiva paiśācaś cāṣṭamo 'dhamaḥ // Mn_3.21 //

yo yasya dharmyo varṇasya guṇadoṣau ca yasya yau /

tad vaḥ sarvaṃ pravakṣyāmi prasave ca guṇāguṇān // Mn_3.22 //

ṣaḍ ānupūrvyā viprasya kṣatrasya caturo 'varān /

viṭśūdrayos tu tān eva vidyād dharmyān arākṣasān // Mn_3.23 //

caturo brāhmaṇasyādyān praśastān kavayo viduḥ /

rākṣasaṃ kṣatriyasyaikam āsuraṃ vaiśyaśūdrayoḥ // Mn_3.24 //

pañcānāṃ tu trayo dharmyā dvāv adharmyau smṛtāv iha /

paiśācaś cāsuraś caiva na kartavyau kadā cana // Mn_3.25 //

pṛthak pṛthag vā miśrau vā vivāhau pūrvacoditau /

gāndharvo rākṣasaś caiva dharmyau kṣatrasya tau smṛtau // Mn_3.26 //

ācchādya cārcayitvā ca śrutaśīlavate svayam /

āhūya dānaṃ kanyāyā brāhmo dharmaḥ prakīrtitaḥ // Mn_3.27 //

yajñe tu vitate samyag ṛtvije karma kurvate /

alaṅkṛtya sutādānaṃ daivaṃ dharmaṃ pracakṣate // Mn_3.28 //

ekaṃ gomithunaṃ dve vā varād ādāya dharmataḥ /

kanyāpradānaṃ vidhivad ārṣo dharmaḥ sa ucyate // Mn_3.29 //

sahobhau caratāṃ dharmam iti vācānubhāṣya ca /

kanyāpradānam abhyarcya prājāpatyo vidhiḥ smṛtaḥ // Mn_3.30 //

jñātibhyo draviṇaṃ dattvā kanyāyai caiva śaktitaḥ /

kanyāpradānaṃ svācchandyād āsuro dharma ucyate // Mn_3.31 //

icchayānyonyasaṃyogaḥ kanyāyāś ca varasya ca /

gāndharvaḥ sa tu vijñeyo maithunyaḥ kāmasaṃbhavaḥ // Mn_3.32 //

hatvā chittvā ca bhittvā ca krośantīṃ rudantīṃ gṛhāt /

prasahya kanyāharaṇaṃ rākṣaso vidhir ucyate // Mn_3.33 //

suptāṃ mattāṃ pramattāṃ vā raho yatropagacchati /

sa pāpiṣṭho vivāhānāṃ paiśācaś cāṣṭamo 'dhamaḥ // Mn_3.34 //

adbhir eva dvijāgryāṇāṃ kanyādānaṃ viśiṣyate /

itareṣāṃ tu varṇānām itaretarakāmyayā // Mn_3.35 //

yo yasyaiṣāṃ vivāhānāṃ manunā kīrtito guṇaḥ /

sarvaṃ śṛṇuta taṃ viprāḥ sarvaṃ kīrtayato mama // Mn_3.36 //

daśa pūrvān parān vaṃśyān ātmānaṃ caikaviṃśakam /

brāhmīputraḥ sukṛtakṛn mocayaty enasaḥ pitṝn // Mn_3.37 //

daivoḍhājaḥ sutaś caiva sapta sapta parāvarān /

ārṣoḍhājaḥ sutas trīṃs trīn ṣaṭ ṣaṭ kāyoḍhajaḥ sutaḥ // Mn_3.38 //

brāhmādiṣu vivāheṣu caturṣv evānupūrvaśaḥ /

brahmavarcasvinaḥ putrā jāyante śiṣṭasammatāḥ // Mn_3.39 //

rūpasattvaguṇopetā dhanavanto yaśasvinaḥ /

paryāptabhogā dharmiṣṭhā jīvanti ca śataṃ samāḥ // Mn_3.40 //

itareṣu tu śiṣṭeṣu nṛśaṃsānṛtavādinaḥ /

jāyante durvivāheṣu brahmadharmadviṣaḥ sutāḥ // Mn_3.41 //

aninditaiḥ strīvivāhair anindyā bhavati prajā /

ninditair ninditā nṝṇāṃ tasmān nindyān vivarjayet // Mn_3.42 //

pāṇigrahaṇasaṃskāraḥ savarṇāsūpadiśyate /

asavarṇāsv ayaṃ jñeyo vidhir udvāhakarmaṇi // Mn_3.43 //

śaraḥ kṣatriyayā grāhyaḥ pratodo vaiśyakanyayā /

vasanasya daśā grāhyā śūdrayotkṛṣṭavedane // Mn_3.44 //

ṛtukālābhigāmī syāt svadāranirataḥ sadā /

parvavarjaṃ vrajec caināṃ tadvrato ratikāmyayā // Mn_3.45 //

ṛtuḥ svābhāvikaḥ strīṇāṃ rātrayaḥ ṣoḍaśa smṛtāḥ /

caturbhir itaraiḥ sārdham ahobhiḥ sadvigarhitaiḥ // Mn_3.46 //

tāsām ādyāś catasras tu ninditaikādaśī ca yā /

trayodaśī ca śeṣās tu praśastā daśarātrayaḥ // Mn_3.47 //

yugmāsu putrā jāyante striyo 'yugmāsu rātriṣu /

tasmād yugmāsu putrārthī saṃviśed ārtave striyam // Mn_3.48 //

pumān puṃso 'dhike śukre strī bhavaty adhike striyāḥ /

same 'pumān puṃ striyau vā kṣīṇe 'lpe ca viparyayaḥ // Mn_3.49 //

nindyāsv aṣṭāsu cānyāsu striyo rātriṣu varjayan /

brahmacāry eva bhavati yatra tatrāśrame vasan // Mn_3.50 //

na kanyāyāḥ pitā vidvān gṛhṇīyāc chulkam aṇv api /

gṛhṇañ śulkaṃ hi lobhena syān naro 'patyavikrayī // Mn_3.51 //

strīdhanāni tu ye mohād upajīvanti bāndhavāḥ /

nārī yānāni vastraṃ vā te pāpā yānty adhogatim // Mn_3.52 //

ārṣe gomithunaṃ śulkaṃ ke cid āhur mṛṣaiva tat /

alpo 'py evaṃ mahān vāpi vikrayas tāvad eva saḥ // Mn_3.53 //

yāsāṃ nādadate śulkaṃ jñātayo na sa vikrayaḥ /

arhaṇaṃ tat kumārīṇām ānṛśaṃsyaṃ ca kevalam // Mn_3.54 //

pitṛbhir bhrātṛbhiś caitāḥ patibhir devarais tathā /

pūjyā bhūṣayitavyāś ca bahukalyāṇam īpsubhiḥ // Mn_3.55 //

yatra nāryas tu pūjyante ramante tatra devatāḥ /

yatraitās tu na pūjyante sarvās tatrāphalāḥ kriyāḥ // Mn_3.56 //

śocanti jāmayo yatra vinaśyaty āśu tat kulam /

na śocanti tu yatraitā vardhate tad dhi sarvadā // Mn_3.57 //

jāmayo yāni gehāni śapanty apratipūjitāḥ /

tāni kṛtyāhatānīva vinaśyanti samantataḥ // Mn_3.58 //

tasmād etāḥ sadā pūjyā bhūṣaṇācchādanāśanaiḥ /

bhūtikāmair narair nityaṃ satkareṣūtsaveṣu ca // Mn_3.59 //

saṃtuṣṭo bhāryayā bhartā bhartrā bhāryā tathaiva ca /

yasminn eva kule nityaṃ kalyāṇaṃ tatra vai dhruvam // Mn_3.60 //

yadi hi strī na roceta pumāṃsaṃ na pramodayet /

apramodāt punaḥ puṃsaḥ prajanaṃ na pravartate // Mn_3.61 //

striyāṃ tu rocamānāyāṃ sarvaṃ tad rocate kulaṃ /

tasyāṃ tv arocamānāyāṃ sarvam eva na rocate // Mn_3.62 //

kuvivāhaiḥ kriyālopair vedānadhyayanena ca /

kulāny akulatāṃ yānti brāhmaṇātikrameṇa ca // Mn_3.63 //

śilpena vyavahāreṇa śūdrāpatyaiś ca kevalaiḥ /

gobhir aśvaiś ca yānaiś ca kṛṣyā rājopasevayā // Mn_3.64 //

ayājyayājanaiś caiva nāstikyena ca karmaṇām /

kulāny āśu vinaśyanti yāni hīnāni mantrataḥ // Mn_3.65 //

mantratas tu samṛddhāni kulāny alpadhanāny api /

kulasaṃkhyāṃ ca gacchanti karṣanti ca mahad yaśaḥ // Mn_3.66 //