Chapter 2

vidvadbhiḥ sevitaḥ sadbhir nityam adveṣarāgibhiḥ /

hṛdayenābhyanujñāto yo dharmas taṃ nibodhata // Mn_2.1 //

kāmātmatā na praśastā na caivehāsty akāmatā /

kāmyo hi vedādhigamaḥ karmayogaś ca vaidikaḥ // Mn_2.2 //

saṃkalpamūlaḥ kāmo vai yajñāḥ saṃkalpasaṃbhavāḥ /

vratāni yamadharmāś ca sarve saṃkalpajāḥ smṛtāḥ // Mn_2.3 //

akāmasya kriyā kā cid dṛśyate neha karhi cit /

yad yad dhi kurute kiṃ cit tat tat kāmasya ceṣṭitam // Mn_2.4 //

teṣu samyag vartamāno gacchaty amaralokatām /

yathā saṃkalpitāṃś ceha sarvān kāmān samaśnute // Mn_2.5 //

vedo 'khilo dharmamūlaṃ smṛtiśīle ca tadvidām /

ācāraś caiva sādhūnām ātmanas tuṣṭir eva ca // Mn_2.6 //

yaḥ kaś cit kasya cid dharmo manunā parikīrtitaḥ /

sa sarvo 'bhihito vede sarvajñānamayo hi saḥ // Mn_2.7 //

sarvaṃ tu samavekṣyedaṃ nikhilaṃ jñānacakṣuṣā /

śrutiprāmāṇyato vidvān svadharme niviśeta vai // Mn_2.8 //

śrutismṛtyuditaṃ dharmam anutiṣṭhan hi mānavaḥ /

iha kīrtim avāpnoti pretya cānuttamaṃ sukham // Mn_2.9 //

śrutis tu vedo vijñeyo dharmaśāstraṃ tu vai smṛtiḥ /

te sarvārtheṣv amīmāṃsye tābhyāṃ dharmo hi nirbabhau // Mn_2.10 //

yo 'vamanyeta te mūle hetuśāstrāśrayād dvijaḥ /

sa sādhubhir bahiṣkāryo nāstiko vedanindakaḥ // Mn_2.11 //

vedaḥ smṛtiḥ sadācāraḥ svasya ca priyam ātmanaḥ /

etac caturvidhaṃ prāhuḥ sākṣād dharmasya lakṣaṇam // Mn_2.12 //

arthakāmeṣv asaktānāṃ dharmajñānaṃ vidhīyate /

dharmaṃ jijñāsamānānāṃ pramāṇaṃ paramaṃ śrutiḥ // Mn_2.13 //

śrutidvaidhaṃ tu yatra syāt tatra dharmāv ubhau smṛtau /

ubhāv api hi tau dharmau samyag uktau manīṣibhiḥ // Mn_2.14 //

udite 'nudite caiva samayādhyuṣite tathā /

sarvathā vartate yajña itīyaṃ vaidikī śrutiḥ // Mn_2.15 //

niṣekādiśmaśānānto mantrair yasyodito vidhiḥ /

tasya śāstre 'dhikāro 'smiñ jñeyo nānyasya kasya cit // Mn_2.16 //

sarasvatīdṛśadvatyor devanadyor yad antaram /

taṃ devanirmitaṃ deśaṃ brahmāvartaṃ pracakṣate // Mn_2.17 //

tasmin deśe ya ācāraḥ pāramparyakramāgataḥ /

varṇānāṃ sāntarālānāṃ sa sadācāra ucyate // Mn_2.18 //

kurukṣetraṃ ca matsyāś ca pañcālāḥ śūrasenakāḥ /

eṣa brahmarṣideśo vai brahmāvartād anantaraḥ // Mn_2.19 //

etad deśaprasūtasya sakāśād agrajanmanaḥ /

svaṃ svaṃ caritraṃ śikṣeran pṛthivyāṃ sarvamānavāḥ // Mn_2.20 //

himavadvindhyayor madhyaṃ yat prāg vinaśanād api /

pratyag eva prayāgāc ca madhyadeśaḥ prakīrtitaḥ // Mn_2.21 //

ā samudrāt tu vai pūrvād ā samudrāc ca paścimāt /

tayor evāntaraṃ giryor āryāvartaṃ vidur budhāḥ // Mn_2.22 //

kṛṣṇasāras tu carati mṛgo yatra svabhāvataḥ /

sa jñeyo yajñiyo deśo mlecchadeśas tv ataḥ paraḥ // Mn_2.23 //

etāṇ dvijātayo deśān saṃśrayeran prayatnataḥ /

śūdras tu yasmin kasmin vā nivased vṛttikarśitaḥ // Mn_2.24 //

eṣā dharmasya vo yoniḥ samāsena prakīrtitā /

saṃbhavaś cāsya sarvasya varṇadharmān nibodhata // Mn_2.25 //

vaidikaiḥ karmabhiḥ puṇyair niṣekādir dvijanmanām /

kāryaḥ śarīrasaṃskāraḥ pāvanaḥ pretya ceha ca // Mn_2.26 //

gārbhair homair jātakarma- cauḍamauñjīnibandhanaiḥ /

baijikaṃ gārbhikaṃ caino dvijānām apamṛjyate // Mn_2.27 //

svādhyāyena vratair homais traividyenejyayā sutaiḥ /

mahāyajñaiś ca yajñaiś ca brāhmīyaṃ kriyate tanuḥ // Mn_2.28 //

prāṅ nābhivardhanāt puṃso jātakarma vidhīyate /

mantravat prāśanaṃ cāsya hiraṇyamadhusarpiṣām // Mn_2.29 //

nāmadheyaṃ daśamyāṃ tu dvādaśyāṃ vāsya kārayet /

puṇye tithau muhūrte vā nakṣatre vā guṇānvite // Mn_2.30 //

maṅgalyaṃ brāhmaṇasya syāt kṣatriyasya balānvitam /

vaiśyasya dhanasaṃyuktaṃ śūdrasya tu jugupsitam // Mn_2.31 //

śarmavad brāhmaṇasya syād rājño rakṣāsamanvitam /

vaiśyasya puṣṭisaṃyuktaṃ śūdrasya preṣyasaṃyutam // Mn_2.32 //

strīṇāṃ sukhodyam akrūraṃ vispaṣṭārthaṃ manoharam /

maṅgalyaṃ dīrghavarṇāntam āśīrvādābhidhānavat // Mn_2.33 //

caturthe māsi kartavyaṃ śiśor niṣkramaṇaṃ gṛhāt /

ṣaṣṭhe 'nnaprāśanaṃ māsi yad veṣṭaṃ maṅgalaṃ kule // Mn_2.34 //

cūḍākarma dvijātīnāṃ sarveṣām eva dharmataḥ /

prathame 'bde tṛtīye vā kartavyaṃ śruticodanāt // Mn_2.35 //

garbhāṣṭame 'bde kurvīta brāhmaṇasyopanāyanam /

garbhād ekādaśe rājño garbhāt tu dvādaśe viśaḥ // Mn_2.36 //

brahmavarcasakāmasya kāryo viprasya pañcame /

rājño balārthinaḥ ṣaṣṭhe vaiśyasyehārthino 'ṣṭame // Mn_2.37 //

ā ṣodaśād brāhmaṇasya sāvitrī nātivartate /

ā dvāviṃśāt kṣatrabandhor ā caturviṃśater viśaḥ // Mn_2.38 //

ata ūrdhvaṃ trayo 'py ete yathākālam asaṃskṛtāḥ /

sāvitrīpatitā vrātyā bhavanty āryavigarhitāḥ // Mn_2.39 //

naitair apūtair vidhivad āpady api hi karhi cit /

brāhmān yaunāṃś ca saṃbandhān nācared brāhmaṇaḥ saha // Mn_2.40 //

kārṣṇarauravabāstāni carmāṇi brahmacāriṇaḥ /

vasīrann ānupūrvyeṇa śāṇakṣaumāvikāni ca // Mn_2.41 //

mauñjī trivṛt samā ślakṣṇā kāryā viprasya mekhalā /

kṣatriyasya tu maurvī jyā vaiśyasya śaṇatāntavī // Mn_2.42 //

muñjālābhe tu kartavyāḥ kuśāśmantakabalvajaiḥ /

trivṛtā granthinaikena tribhiḥ pañcabhir eva vā // Mn_2.43 //

kārpāsam upavītaṃ syād viprasyordhvavṛtaṃ trivṛt /

śaṇasūtramayaṃ rājño vaiśyasyāvikasautrikam // Mn_2.44 //

brāhmaṇo bailvapālāśau kṣatriyo vāṭakhādirau /

pailavāudumbarau vaiśyo daṇḍān arhanti dharmataḥ // Mn_2.45 //

keśāntiko brāhmaṇasya daṇḍaḥ kāryaḥ pramāṇataḥ /

lalāṭasammito rājñaḥ syāt tu nāsāntiko viśaḥ // Mn_2.46 //

ṛjavas te tu sarve syur avraṇāḥ saumyadarśanāḥ /

anudvegakarā nṝṇāṃ satvaco 'nagnidūṣitāḥ // Mn_2.47 //

pratigṛhyepsitaṃ daṇḍam upasthāya ca bhāskaram /

pradakṣiṇaṃ parītyāgniṃ cared bhaikṣaṃ yathāvidhi // Mn_2.48 //

bhavatpūrvaṃ cared bhaikṣam upanīto dvijottamaḥ /

bhavanmadhyaṃ tu rājanyo vaiśyas tu bhavaduttaram // Mn_2.49 //

mātaraṃ vā svasāraṃ vā mātur vā bhaginīṃ nijām /

bhikṣeta bhikṣāṃ prathamaṃ yā cainaṃ nāvamānayet // Mn_2.50 //

samāhṛtya tu tad bhaikṣaṃ yāvadannam amāyayā /

nivedya gurave 'śnīyād ācamya prāṅmukhaḥ śuciḥ // Mn_2.51 //

āyuṣyaṃ prāṅmukho bhuṅkte yaśasyaṃ dakṣiṇāmukhaḥ /

śriyaṃ pratyaṅmukho bhuṅkte ṛtaṃ bhuṅkte hy udaṅmukhaḥ // Mn_2.52 //

upaspṛśya dvijo nityam annam adyāt samāhitaḥ /

bhuktvā copaspṛśet samyag adbhiḥ khāni ca saṃspṛśet // Mn_2.53 //

pūjayed aśanaṃ nityam adyāc caitad akutsayan /

dṛṣṭvā hṛṣyet prasīdec ca pratinandec ca sarvaśaḥ // Mn_2.54 //

pūjitaṃ hy aśanaṃ nityaṃ balam ūrjaṃ ca yacchati /

apūjitaṃ tu tad bhuktam ubhayaṃ nāśayed idam // Mn_2.55 //

nocchiṣṭaṃ kasya cid dadyān nādyād etat tathāntarā /

na caivātyaśanaṃ kuryān na cocchiṣṭaḥ kva cid vrajet // Mn_2.56 //

anārogyam anāyuṣyam asvargyaṃ cātibhojanam /

apuṇyaṃ lokavidviṣṭaṃ tasmāt tat parivarjayet // Mn_2.57 //

brāhmeṇa vipras tīrthena nityakālam upaspṛśet /

kāyatraidaśikābhyāṃ vā na pitryeṇa kadā cana // Mn_2.58 //

aṅguṣṭhamūlasya tale brāhmaṃ tīrthaṃ pracakṣate /

kāyam aṅgulimūle 'gre devaṃ pitryaṃ tayor adhaḥ // Mn_2.59 //

trir ācāmed apaḥ pūrvaṃ dviḥ pramṛjyāt tato mukham /

khāni caiva spṛśed adbhir ātmānaṃ śira eva ca // Mn_2.60 //

anuṣṇābhir aphenābhir adbhis tīrthena dharmavit /

śaucepsuḥ sarvadācāmed ekānte prāgudaṅmukhaḥ // Mn_2.61 //

hṛdgābhiḥ pūyate vipraḥ kaṇṭhagābhis tu bhūmipaḥ /

vaiśyo 'dbhiḥ prāśitābhis tu śūdraḥ spṛṣṭābhir antataḥ // Mn_2.62 //

uddhṛte dakṣine pāṇāv upavīty ucyate dvijaḥ /

savye prācīnāvītī nivītī kaṇṭhasajjane // Mn_2.63 //

mekhalām ajinaṃ daṇḍam upavītaṃ kamaṇḍalum /

apsu prāsya vinaṣṭāni gṛhṇītānyāni mantravat // Mn_2.64 //

keśāntaḥ ṣoḍaśe varṣe brāhmaṇasya vidhīyate /

rājanyabandhor dvāviṃśe vaiśyasya dvyadhike mataḥ // Mn_2.65 //

amantrikā tu kāryeyaṃ strīṇām āvṛd aśeṣataḥ /

saṃskārārthaṃ śarīrasya yathākālaṃ yathākramam // Mn_2.66 //

vaivāhiko vidhiḥ strīṇāṃ saṃskāro vaidikaḥ smṛtaḥ /

patisevā gurau vāso gṛhārtho 'gniparikriyā // Mn_2.67 //

eṣa prokto dvijātīnām aupanāyaniko vidhiḥ /

utpattivyañjakaḥ puṇyaḥ karmayogaṃ nibodhata // Mn_2.68 //

upanīya guruḥ śiṣyaṃ śikṣayec chaucam āditaḥ /

ācāram agnikāryaṃ ca saṃdhyopāsanam eva ca // Mn_2.69 //

adhyeṣyamāṇas tv ācānto yathāśāstram udaṅmukhaḥ /

brahmāñjalikṛto 'dhyāpyo laghuvāsā jitendriyaḥ // Mn_2.70 //

brahmārambhe 'vasāne ca pādau grāhyau guroḥ sadā /

saṃhatya hastāv adhyeyaṃ sa hi brahmāñjaliḥ smṛtaḥ // Mn_2.71 //

vyatyastapāṇinā kāryam upasaṃgrahaṇaṃ guroḥ /

savyena savyaḥ spraṣṭavyo dakṣiṇena ca dakṣiṇaḥ // Mn_2.72 //

adhyeṣyamāṇaṃ tu gurur nityakālam atandritaḥ /

adhīṣva bho iti brūyād virāmo 'stv iti cāramet // Mn_2.73 //

brahmanaḥ praṇavaṃ kuryād ādāv ante ca sarvadā /

sravaty anoṃkṛtaṃ pūrvaṃ parastāc ca viśīryati // Mn_2.74 //

prākkūlān paryupāsīnaḥ pavitraiś caiva pāvitaḥ /

prāṇāyāmais tribhiḥ pūtas tata oṃkāram arhati // Mn_2.75 //

akāraṃ cāpy ukāraṃ ca makāraṃ ca prajāpatiḥ /

vedatrayān niraduhad bhūr bhuvaḥ svar itīti ca // Mn_2.76 //

tribhya eva tu vedebhyaḥ pādaṃ pādam adūduhat /

tad ity ṛco 'syāḥ sāvitryāḥ parameṣṭhī prajāpatiḥ // Mn_2.77 //

etad akṣaram etāṃ ca japan vyāhṛtipūrvikām /

saṃdhyayor vedavid vipro vedapuṇyena yujyate // Mn_2.78 //

sahasrakṛtvas tv abhyasya bahir etat trikaṃ dvijaḥ /

mahato 'py enaso māsāt tvacevāhir vimucyate // Mn_2.79 //

etayā rcā visaṃyuktaḥ kāle ca kriyayā svayā /

brahmakṣatriyaviśyonir garhaṇāṃ yāti sādhuṣu // Mn_2.80 //

oṃkārapūrvikās tisro mahāvyāhṛtayo 'vyayāḥ /

tripadā caiva sāvitrī vijñeyaṃ brahmaṇo mukham // Mn_2.81 //

yo 'dhīte 'hany ahany etāṃ trīṇi varṣāṇy atandritaḥ /

sa brahma param abhyeti vāyubhūtaḥ khamūrtimān // Mn_2.82 //

ekākṣaraṃ paraṃ brahma prāṇāyāmaḥ paraṃ tapaḥ /

sāvitryās tu paraṃ nāsti maunāt satyaṃ viśiṣyate // Mn_2.83 //

kṣaranti sarvā vaidikyo juhotiyajatikriyāḥ /

akṣaraṃ duṣkaraṃ jñeyaṃ brahma caiva prajāpatiḥ // Mn_2.84 //

vidhiyajñāj japayajño viśiṣṭo daśabhir guṇaiḥ /

upāṃśuḥ syāc chataguṇaḥ sāhasro mānasaḥ smṛtaḥ // Mn_2.85 //

ye pākayajñās catvāro vidhiyajñasamanvitāḥ /

sarve te japayajñasya kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm // Mn_2.86 //

japyenaiva tu saṃsidhyed brāhmaṇo nātra saṃśayaḥ /

kuryād anyan na vā kuryān maitro brāhmaṇa ucyate // Mn_2.87 //

indriyāṇāṃ vicaratāṃ viṣayeṣv apahāriṣu /

saṃyame yatnam ātiṣṭhed vidvān yanteva vājinām // Mn_2.88 //

ekādaśendriyāṇy āhur yāni pūrve manīṣiṇaḥ /

tāni samyak pravakṣyāmi yathāvad anupūrvaśaḥ // Mn_2.89 //

śrotraṃ tvak cakṣuṣī jihvā nāsikā caiva pañcamī /

pāyūpasthaṃ hastapādaṃ vāk caiva daśamī smṛtā // Mn_2.90 //

buddhīndriyāṇi pañcaiṣāṃ śrotrādīny anupūrvaśaḥ /

karmendriyāṇi pañcaiṣāṃ pāyvādīni pracakṣate // Mn_2.91 //

ekādaśaṃ mano jñeyaṃ svaguṇenobhayātmakam /

yasmin jite jitāv etau bhavataḥ pañcakau gaṇau // Mn_2.92 //

indriyāṇāṃ prasaṅgena doṣam ṛcchaty asaṃśayam /

saṃniyamya tu tāny eva tataḥ siddhiṃ nigacchati // Mn_2.93 //

na jātu kāmaḥ kāmānām upabhogena śāmyati /

haviṣā kṛṣṇavartmeva bhūya evābhivardhate // Mn_2.94 //

yaś caitān prāpnuyāt sarvān yaś caitān kevalāṃs tyajet /

prāpaṇāt sarvakāmānāṃ parityāgo viśiṣyate // Mn_2.95 //

na tathaitāni śakyante saṃniyantum asevayā /

viṣayeṣu prajuṣṭāni yathā jñānena nityaśaḥ // Mn_2.96 //

vedās tyāgaś ca yajñāś ca niyamāś ca tapāṃsi ca /

na vipraduṣṭabhāvasya siddhiṃ gacchati karhi cit // Mn_2.97 //

śrutvā spṛṣṭvā ca dṛṣṭvā ca bhuktvā ghrātvā ca yo naraḥ /

na hṛṣyati glāyati vā sa vijñeyo jitendriyaḥ // Mn_2.98 //

indriyāṇāṃ tu sarveṣāṃ yady ekaṃ kṣaratīndriyam /

tenāsya kṣarati prajñā dṛteḥ pādād ivodakam // Mn_2.99 //

vaśe kṛtvendriyagrāmaṃ saṃyamya ca manas tathā /

sarvān saṃsādhayed arthān akṣiṇvan yogatas tanum // Mn_2.100 //

pūrvāṃ saṃdhyāṃ japāṃs tiṣṭhet sāvitrīm ārkadarśanāt /

paścimāṃ tu samāsīnaḥ samyag ṛkṣavibhāvanāt // Mn_2.101 //

pūrvāṃ saṃdhyāṃ japaṃs tiṣṭhan naiśam eno vyapohati /

paścimāṃ tu samāsīno malaṃ hanti divākṛtam // Mn_2.102 //

na tiṣṭhati tu yaḥ pūrvāṃ nopāste yaś ca paścimām /

sa śūdravad bahiṣkāryaḥ sarvasmād dvijakarmaṇaḥ // Mn_2.103 //

apāṃ samīpe niyato naityakaṃ vidhim āsthitaḥ /

sāvitrīm apy adhīyīta gatvāraṇyaṃ samāhitaḥ // Mn_2.104 //

vedopakaraṇe caiva svādhyāye caiva naityake /

nānurodho 'sty anadhyāye homamantreṣu caiva hi // Mn_2.105 //

naityake nāsty anadhyāyo brahmasattraṃ hi tat smṛtam /

brahmāhutihutaṃ puṇyam anadhyāyavaṣaṭkṛtam // Mn_2.106 //

yaḥ svādhyāyam adhīte 'bdaṃ vidhinā niyataḥ śuciḥ /

tasya nityaṃ kṣaraty eṣa payo dadhi ghṛtaṃ madhu // Mn_2.107 //

agnīndhanaṃ bhaikṣacaryām adhaḥśayyāṃ guror hitam /

ā samāvartanāt kuryāt kṛtopanayano dvijaḥ // Mn_2.108 //

ācāryaputraḥ śuśrūṣur jñānado dhārmikaḥ śuciḥ /

āptaḥ śakto 'rthadaḥ sādhuḥ svo 'dhyāpyā daśa dharmataḥ // Mn_2.109 //

nāpṛṣṭaḥ kasya cid brūyān na cānyāyena pṛcchataḥ /

jānann api hi medhāvī jaḍaval loka ācaret // Mn_2.110 //

adharmeṇa ca yaḥ prāha yaś cādharmeṇa pṛcchati /

tayor anyataraḥ praiti vidveṣaṃ vādhigacchati // Mn_2.111 //

dharmārthau yatra na syātāṃ śuśrūṣā vāpi tadvidhā /

tatra vidyā na vaptavyā śubhaṃ bījam ivoṣare // Mn_2.112 //

vidyayaiva samaṃ kāmaṃ martavyaṃ brahmavādinā /

āpady api hi ghorāyāṃ na tv enām iriṇe vapet // Mn_2.113 //

vidyā brāhmaṇam etyāha śevadhis te 'smi rakṣa mām /

asūyakāya māṃ mādās tathā syāṃ vīryavattamā // Mn_2.114 //

yam eva tu śuciṃ vidyān niyatabrahmacāriṇam /

tasmai māṃ brūhi viprāya nidhipāyāpramādine // Mn_2.115 //

brahma yas tv ananujñātam adhīyānād avāpnuyāt /

sa brahmasteyasaṃyukto narakaṃ pratipadyate // Mn_2.116 //

laukikaṃ vaidikaṃ vāpi tathādhyātmikam eva vā /

ādadīta yato jñānaṃ taṃ pūrvam abhivādayet // Mn_2.117 //

sāvitrīmātrasāro 'pi varaṃ vipraḥ suyantritaḥ /

nāyantritas trivedo 'pi sarvāśī sarvavikrayī // Mn_2.118 //

śayyāsane 'dhyācarite śreyasā na samāviśet /

śayyāsanasthaś caivainaṃ pratyutthāyābhivādayet // Mn_2.119 //

ūrdhvaṃ prāṇā hy utkrāmanti yūnaḥ sthavira āyati /

pratyutthānābhivādābhyāṃ punas tān pratipadyate // Mn_2.120 //

abhivādanaśīlasya nityaṃ vṛddhopasevinaḥ /

catvāri tasya vardhante āyur dharmo yaśo balam // Mn_2.121 //

abhivādāt paraṃ vipro jyāyāṃsam abhivādayan /

asau nāmāham asmīti svaṃ nāma parikīrtayet // Mn_2.122 //

nāmadheyasya ye ke cid abhivādaṃ na jānate /

tān prājño 'ham iti brūyāt striyaḥ sarvās tathaiva ca // Mn_2.123 //

bhoḥśabdaṃ kīrtayed ante svasya nāmno 'bhivādane /

nāmnāṃ svarūpabhāvo hi bhobhāva ṛṣibhiḥ smṛtaḥ // Mn_2.124 //

āyuṣmān bhava saumyeti vācyo vipro 'bhivādane /

akāraś cāsya nāmno 'nte vācyaḥ pūrvākṣaraḥ plutaḥ // Mn_2.125 //

yo na vetty abhivādasya vipraḥ pratyabhivādanam /

nābhivādyaḥ sa viduṣā yathā śūdras tathaiva saḥ // Mn_2.126 //

brāhmaṇaṃ kuśalaṃ pṛcchet kṣatrabandhum anāmayam /

vaiśyaṃ kṣemaṃ samāgamya śūdram ārogyam eva ca // Mn_2.127 //

avācyo dīkṣito nāmnā yavīyān api yo bhavet /

bhobhavatpūrvakaṃ tv enam abhibhāṣeta dharmavit // Mn_2.128 //

parapatnī tu yā strī syād asaṃbandhā ca yonitaḥ /

tāṃ brūyād bhavatīty evaṃ subhage bhaginīti ca // Mn_2.129 //

mātulāṃś ca pitṛvyāṃś ca śvaśurān ṛtvijo gurūn /

asāv aham iti brūyāt pratyutthāya yavīyasaḥ // Mn_2.130 //

mātṛśvasā mātulānī śvaśrūr atha pitṛśvasā /

saṃpūjyā gurupatnīvat samās tā gurubhāryayā // Mn_2.131 //

bhrātur bhāryopasaṃgrāhyā savarṇāhany ahany api /

viproṣya tūpasaṃgrāhyā jñātisaṃbandhiyoṣitaḥ // Mn_2.132 //

pitur bhaginyāṃ mātuś ca jyāyasyāṃ ca svasary api /

mātṛvad vṛttim ātiṣṭhen mātā tābhyo garīyasī // Mn_2.133 //

daśābdākhyaṃ paurasakhyaṃ pañcābdākhyaṃ kalābhṛtām /

tryabdapūrvaṃ śrotriyāṇāṃ svalpenāpi svayoniṣu // Mn_2.134 //

brāhmaṇaṃ daśavarṣaṃ tu śatavarṣaṃ tu bhūmipam /

pitāputrau vijānīyād brāhmaṇas tu tayoḥ pitā // Mn_2.135 //

vittaṃ bandhur vayaḥ karma vidyā bhavati pañcamī /

etāni mānyasthānāni garīyo yad yad uttaram // Mn_2.136 //

pañcānāṃ triṣu varṇeṣu bhūyāṃsi guṇavanti ca /

yatra syuḥ so 'tra mānārhaḥ śūdro 'pi daśamīṃ gataḥ // Mn_2.137 //

cakriṇo daśamīsthasya rogiṇo bhāriṇaḥ striyāḥ /

snātakasya ca rājñaś ca panthā deyo varasya ca // Mn_2.138 //

teṣāṃ tu samāvetānāṃ mānyau snātakapārthivau /

rājasnātakayoś caiva snātako nṛpamānabhāk // Mn_2.139 //

upanīya tu yaḥ śiṣyaṃ vedam adhyāpayed dvijaḥ /

sakalpaṃ sarahasyaṃ ca tam ācāryaṃ pracakṣate // Mn_2.140 //

ekadeśaṃ tu vedasya vedāṅgāny api vā punaḥ /

yo 'dhyāpayati vṛttyartham upādhyāyaḥ sa ucyate // Mn_2.141 //

niṣekādīni karmāṇi yaḥ karoti yathāvidhi /

saṃbhāvayati cānnena sa vipro gurur ucyate // Mn_2.142 //

agnyādheyaṃ pākayajñān agniṣṭomādikān makhān /

yaḥ karoti vṛto yasya sa tasya rtvig ihocyate // Mn_2.143 //

ya āvṛṇoty avitathaṃ brahmaṇā śravaṇāv ubhau /

sa mātā sa pitā jñeyas taṃ na druhyet kadā cana // Mn_2.144 //

upādhyāyān daśācārya ācāryāṇāṃ śataṃ pitā /

sahasraṃ tu pitṝn mātā gauraveṇātiricyate // Mn_2.145 //

utpādakabrahmadātror garīyān brahmadaḥ pitā /

brahmajanma hi viprasya pretya ceha ca śāśvatam // Mn_2.146 //

kāmān mātā pitā cainaṃ yad utpādayato mithaḥ /

saṃbhūtiṃ tasya tāṃ vidyād yad yonāv abhijāyate // Mn_2.147 //

ācāryas tv asya yāṃ jātiṃ vidhivad vedapāragaḥ /

utpādayati sāvitryā sā satyā sājarāmarā // Mn_2.148 //

alpaṃ vā bahu vā yasya śrutasyopakaroti yaḥ /

tam apīha guruṃ vidyāc chrutopakriyayā tayā // Mn_2.149 //

brāhmasya janmanaḥ kartā svadharmasya ca śāsitā /

bālo 'pi vipro vṛddhasya pitā bhavati dharmataḥ // Mn_2.150 //

adhyāpayām āsa pitṝn śiśur āṅgirasaḥ kaviḥ /

putrakā iti hovāca jñānena parigṛhya tān // Mn_2.151 //

te tam artham apṛcchanta devān āgatamanyavaḥ /

devāś caitān sametyocur nyāyyaṃ vaḥ śiśur uktavān // Mn_2.152 //

ajño bhavati vai bālaḥ pitā bhavati mantradaḥ /

ajñaṃ hi bālam ity āhuḥ pitety eva tu mantradam // Mn_2.153 //

na hāyanair na palitair na vittena na bandhubhiḥ /

ṛṣayaś cakrire dharmaṃ yo 'nūcānaḥ sa no mahān // Mn_2.154 //

viprāṇāṃ jñānato jyaiṣṭhyaṃ kṣatriyāṇāṃ tu vīryataḥ /

vaiśyānāṃ dhānyadhanataḥ śūdrāṇām eva janmataḥ // Mn_2.155 //

na tena vṛddho bhavati yenāsya palitaṃ śiraḥ /

yo vai yuvāpy adhīyānas taṃ devāḥ sthaviraṃ viduḥ // Mn_2.156 //

yathā kāṣṭhamayo hastī yathā carmamayo mṛgaḥ /

yaś ca vipro 'nadhīyānas trayas te nāma bibhrati // Mn_2.157 //

yathā ṣaṇḍho 'phalaḥ strīṣu yathā gaur gavi cāphalā /

yathā cājñe 'phalaṃ dānaṃ tathā vipro 'nṛco 'phalaḥ // Mn_2.158 //

ahiṃsayaiva bhūtānāṃ kāryaṃ śreyo 'nuśāsanam /

vāk caiva madhurā ślakṣṇā prayojyā dharmam icchatā // Mn_2.159 //

yasya vāṅganasī śuddhe samyaggupte ca sarvadā /

sa vai sarvam avāpnoti vedāntopagataṃ phalam // Mn_2.160 //

nāruṃtudaḥ syād ārto 'pi na paradrohakarmadhīḥ /

yayāsyodvijate vācā nālokyāṃ tām udīrayet // Mn_2.161 //

sammānād brāhmaṇo nityam udvijeta viṣād iva /

amṛtasyeva cākāṅkṣed avamānasya sarvadā // Mn_2.162 //

sukhaṃ hy avamataḥ śete sukhaṃ ca pratibudhyate /

sukhaṃ carati loke 'sminn avamantā vinaśyati // Mn_2.163 //

anena kramayogena saṃskṛtātmā dvijaḥ śanaiḥ /

gurau vasan sañcinuyād brahmādhigamikaṃ tapaḥ // Mn_2.164 //

tapoviśeṣair vividhair vrataiś ca vidhicoditaiḥ /

vedaḥ kṛtsno 'dhigantavyaḥ sarahasyo dvijanmanā // Mn_2.165 //

vedam eva sadābhyasyet tapas tapsyan dvijottamaḥ /

vedābhyāso hi viprasya tapaḥ param ihocyate // Mn_2.166 //

ā haiva sa nakhāgrebhyaḥ paramaṃ tapyate tapaḥ /

yaḥ sragvy api dvijo 'dhīte svādhyāyaṃ śaktito 'nvaham // Mn_2.167 //

yo 'nadhītya dvijo vedam anyatra kurute śramam /

sa jīvann eva śūdratvam āśu gacchati sānvayaḥ // Mn_2.168 //

mātur agre 'dhijananaṃ dvitīyaṃ mauñjibandhane /

tṛtīyaṃ yajñadīkṣāyāṃ dvijasya śruticodanāt // Mn_2.169 //

tatra yad brahmajanmāsya mauñjībandhanacihnitam /

tatrāsya mātā sāvitrī pitā tv ācārya ucyate // Mn_2.170 //

vedapradānād ācāryaṃ pitaraṃ paricakṣate /

na hy asmin yujyate karma kiñ cid ā mauñjibandhanāt // Mn_2.171 //

nābhivyāhārayed brahma svadhāninayanād ṛte /

śūdreṇa hi samas tāvad yāvad vede na jāyate // Mn_2.172 //

kṛtopanayanasyāsya vratādeśanam iṣyate /

brahmaṇo grahaṇaṃ caiva krameṇa vidhipūrvakam // Mn_2.173 //

yady asya vihitaṃ carma yat sūtraṃ yā ca mekhalā /

yo daṇḍo yac ca vasanaṃ tat tad asya vrateṣv api // Mn_2.174 //

sevetemāṃs tu niyamān brahmacārī gurau vasan /

sanniyamyendriyagrāmaṃ tapovṛddhyartham ātmanaḥ // Mn_2.175 //

nityaṃ snātvā śuciḥ kuryād devarṣipitṛtarpaṇam /

devatābhyarcanaṃ caiva samidādhānam eva ca // Mn_2.176 //

varjayen madhu māṃsaṃ ca gandhaṃ mālyaṃ rasān striyaḥ /

śuktāni yāni sarvāṇi prāṇināṃ caiva hiṃsanam // Mn_2.177 //

abhyaṅgam añjanaṃ cākṣṇor upānacchatradhāraṇam /

kāmaṃ krodhaṃ ca lobhaṃ ca nartanaṃ gītavādanam // Mn_2.178 //

dyūtaṃ ca janavādaṃ ca parivādaṃ tathānṛtam /

strīṇāṃ ca prekṣaṇālambham upaghātaṃ parasya ca // Mn_2.179 //

ekaḥ śayīta sarvatra na retaḥ skandayet kva cit /

kāmād dhi skandayan reto hinasti vratam ātmanaḥ // Mn_2.180 //

svapne siktvā brahmacārī dvijaḥ śukram akāmataḥ /

snātvārkam arcayitvā triḥ punar mām ity ṛcaṃ japet // Mn_2.181 //

udakumbhaṃ sumanaso gośakṛnmṛttikākuśān /

āhared yāvad arthāni bhaikṣaṃ cāharahaś caret // Mn_2.182 //

vedayajñair ahīnānāṃ praśastānāṃ svakarmasu /

brahmacāry āhared bhaikṣaṃ gṛhebhyaḥ prayato 'nvaham // Mn_2.183 //

guroḥ kule na bhikṣeta na jñātikulabandhuṣu /

alābhe tv anyagehānāṃ pūrvaṃ pūrvaṃ vivarjayet // Mn_2.184 //

sarvaṃ vāpi cared grāmaṃ pūrvoktānām asaṃbhave /

niyamya prayato vācam abhiśastāṃs tu varjayet // Mn_2.185 //

dūrād āhṛtya samidhaḥ sannidadhyād vihāyasi /

sāyaM: prātaś ca juhuyāt tābhir agnim atandritaḥ // Mn_2.186 //

akṛtvā bhaikṣacaraṇam asamidhya ca pāvakaṃ /

anāturaḥ saptarātram avakīrṇivrataṃ caret // Mn_2.187 //

bhaikṣeṇa vartayen nityaṃ naikānnādī bhaved vratī /

bhaikṣeṇa vratino vṛttir upavāsasamā smṛtā // Mn_2.188 //

vratavad devadaivatye pitrye karmaṇy atha rṣivat /

kāmam abhyarthito 'śnīyād vratam asya na lupyate // Mn_2.189 //

brāhmaṇasyaiva karmaitad upadiṣṭaṃ manīṣibhiḥ /

rājanyavaiśyayos tv evaṃ naitat karma vidhīyate // Mn_2.190 //

codito guruṇā nityam apracodita eva vā /

kuryād adhyayane yatnam ācāryasya hiteṣu ca // Mn_2.191 //

śarīraṃ caiva vācaṃ ca buddhīndriyamanāṃsi ca /

niyamya prāñjalis tiṣṭhed vīkṣamāṇo guror mukham // Mn_2.192 //

nityam uddhṛtapāṇiḥ syāt sādhvācāraḥ susaṃvṛtaḥ /

āsyatām iti coktaḥ sann āsītābhimukhaṃ guroḥ // Mn_2.193 //

hīnānnavastraveṣaḥ syāt sarvadā gurusannidhau /

uttiṣṭhet prathamaṃ cāsya caramaṃ caiva saṃviśet // Mn_2.194 //

pratiśrāvaṇasaṃbhāṣe śayāno na samācaret /

nāsīno na ca bhuñjāno na tiṣṭhan na parāṅmukhaḥ // Mn_2.195 //

āsīnasya sthitaḥ kuryād abhigacchaṃs tu tiṣṭhataḥ /

pratyudgamya tv āvrajataḥ paścād dhāvaṃs tu dhāvataḥ // Mn_2.196 //

parāṅmukhasyābhimukho dūrasthasyaitya cāntikam /

praṇamya tu śayānasya nideśe caiva tiṣṭhataḥ // Mn_2.197 //

nīcaṃ śayyāsanaṃ cāsya nityaṃ syād gurusannidhau /

guros tu cakṣurviṣaye na yatheṣṭāsano bhavet // Mn_2.198 //

nodāhared asya nāma parokṣam api kevalam /

na caivāsyānukurvīta gatibhāṣitaceṣṭitam // Mn_2.199 //

guror yatra parivādo nindā vāpi pravartate /

karṇau tatra pidhātavyau gantavyaṃ vā tato 'nyataḥ // Mn_2.200 //

parīvādāt kharo bhavati śvā vai bhavati nindakaḥ /

paribhoktā kṛmir bhavati kīṭo bhavati matsarī // Mn_2.201 //

dūrastho nārcayed enaṃ na kruddho nāntike striyāḥ /

yānāsanasthaś caivainam avaruhyābhivādayet // Mn_2.202 //

prativāte 'nuvāte ca nāsīta guruṇā saha /

asaṃśrave caiva guror na kiṃ cid api kīrtayet // Mn_2.203 //

go'śvoṣṭrayānaprāsāda- prastareṣu kaṭeṣu ca /

āsīta guruṇā sārdhaṃ śilāphalakanauṣu ca // Mn_2.204 //

guror gurau sannihite guruvad vṛttim ācaret /

na cānisṛṣṭo guruṇā svān gurūn abhivādayet // Mn_2.205 //

vidyāguruṣv evam eva nityā vṛttiḥ svayoniṣu /

pratiṣedhatsu cādharmād dhitaṃ copadiśatsv api // Mn_2.206 //

śreyaḥsu guruvad vṛttiṃ nityam eva samācaret /

guruputreṣu cāryeṣu guroś caiva svabandhuṣu // Mn_2.207 //

bālaḥ samānajanmā vā śiṣyo vā yajñakarmaṇi /

adhyāpayan gurusuto guruvan mānam arhati // Mn_2.208 //

utsādanaṃ ca gātrāṇāṃ snāpanocchiṣṭabhojane /

na kuryād guruputrasya pādayoś cāvanejanam // Mn_2.209 //

guruvat pratipūjyāḥ syuḥ savarṇā guruyoṣitaḥ /

asavarṇās tu sampūjyāḥ pratyutthānābhivādanaiḥ // Mn_2.210 //

abhyañjanaṃ snāpanaṃ ca gātrotsādanam eva ca /

gurupatnyā na kāryāṇi keśānāṃ ca prasādhanam // Mn_2.211 //

gurupatnī tu yuvatir nābhivādyeha pādayoḥ /

pūrṇaviṃśativarṣeṇa guṇadoṣau vijānatā // Mn_2.212 //

svabhāva eṣa nārīṇāṃ narāṇām iha dūṣaṇam /

ato 'rthān na pramādyanti pramadāsu vipaścitaḥ // Mn_2.213 //

avidvāṃsam alaṃ loke vidvāṃsam api vā punaḥ /

pramadā hy utpathaṃ netuṃ kāmakrodhavaśānugam // Mn_2.214 //

mātrā svasrā duhitrā vā na viviktāsano bhavet /

balavān indriyagrāmo vidvāṃsam api karṣati // Mn_2.215 //

kāmaṃ tu gurupatnīnāṃ yuvatīnāṃ yuvā bhuvi /

vidhivad vandanaṃ kuryād asāv aham iti bruvan // Mn_2.216 //

viproṣya pādagrahaṇam anvahaṃ cābhivādanam /

gurudāreṣu kurvīta satāṃ dharmam anusmaran // Mn_2.217 //

yathā khanan khanitreṇa naro vāry adhigacchati /

tathā gurugatāṃ vidyāṃ śuśrūṣur adhigacchati // Mn_2.218 //

muṇḍo vā jaṭilo vā syād atha vā syāc chikhājaṭaḥ /

nainaṃ grāme 'bhinimlocet sūryo nābhyudiyāt kva cit // Mn_2.219 //

taṃ ced abhyudiyāt sūryaḥ śayānaṃ kāmacārataḥ /

nimloced vāpy avijñānāj japann upavased dinam // Mn_2.220 //

sūryeṇa hy abhinirmuktaḥ śayāno 'bhyuditaś ca yaḥ /

prāyaścittam akurvāṇo yuktaḥ syān mahatainasā // Mn_2.221 //

ācamya prayato nityam ubhe saṃdhye samāhitaḥ /

śucau deśe japañ japyam upāsīta yathāvidhi // Mn_2.222 //

yadi strī yady avarajaḥ śreyaḥ kiṃ cit samācaret /

tat sarvam ācared yukto yatra cāsya ramen manaḥ // Mn_2.223 //

dharmārthāv ucyate śreyaḥ kāmārthau dharma eva ca /

artha eveha vā śreyas trivarga iti tu sthitiḥ // Mn_2.224 //

ācāryaś ca pitā caiva mātā bhrātā ca pūrvajaḥ /

nārtenāpy avamantavyā brāhmaṇena viśeṣataḥ // Mn_2.225 //

ācāryo brahmaṇo mūrtiḥ pitā mūrtiḥ prajāpateḥ /

mātā pṛthivyā mūrtis tu bhrātā svo mūrtir ātmanaḥ // Mn_2.226 //

yaṃ mātāpitarau kleśaṃ sahete saṃbhave nṛṇām /

na tasya niṣkṛtiḥ śakyā kartuṃ varṣaśatair api // Mn_2.227 //

tayor nityaṃ priyaṃ kuryād ācāryasya ca sarvadā /

teṣv eva triṣu tuṣṭeṣu tapaḥ sarvaṃ samāpyate // Mn_2.228 //

teṣāṃ trayāṇāṃ śuśrūṣā paramaṃ tapa ucyate /

na tair anabhyanujñāto dharmam anyaṃ samācaret // Mn_2.229 //

ta eva hi trayo lokās ta eva traya āśramāḥ /

ta eva hi trayo vedās ta evoktās trayo 'gnayaḥ // Mn_2.230 //

pitā vai gārhapatyo 'gnir mātāgnir dakṣiṇaḥ smṛtaḥ /

gurur āhavanīyas tu sāgnitretā garīyasī // Mn_2.231 //

triṣv apramādyann eteṣu trīn lokān vijayed gṛhī /

dīpyamānaḥ svavapuṣā devavad divi modate // Mn_2.232 //

imaṃ lokaṃ mātṛbhaktyā pitṛbhaktyā tu madhyamam /

guruśuśrūṣayā tv evaṃ brahmalokaṃ samaśnute // Mn_2.233 //

sarve tasyādṛtā dharmā yasyaite traya ādṛtāḥ /

anādṛtās tu yasyaite sarvās tasyāphalāḥ kriyāḥ // Mn_2.234 //

yāvat trayas te jīveyus tāvan nānyaṃ samācaret /

teṣv eva nityaṃ śuśrūṣāṃ kuryāt priyahite rataḥ // Mn_2.235 //

teṣām anuparodhena pāratryaṃ yad yad ācaret /

tat tan nivedayet tebhyo manovacanakarmabhiḥ // Mn_2.236 //

triṣv eteṣv itikṛtyaṃ hi puruṣasya samāpyate /

eṣa dharmaḥ paraḥ sākṣād upadharmo 'nya ucyate // Mn_2.237 //

śraddadhānaḥ śubhāṃ vidyām ādadītāvarād api /

anyād api paraṃ dharmaṃ strīratnaṃ duṣkulād api // Mn_2.238 //

viṣād apy amṛtaṃ grāhyaṃ bālād api subhāṣitam /

amitrād api sadvṛttam amedhyād api kāñcanam // Mn_2.239 //

striyo ratnāny atho vidyā dharmaḥ śaucaṃ subhāṣitam /

vividhāni ca śīlpāni samādeyāni sarvataḥ // Mn_2.240 //

abrāhmaṇād adhyāyanam āpatkāle vidhīyate /

anuvrajyā ca śuśrūṣā yāvad adhyāyanaṃ guroḥ // Mn_2.241 //

nābrāhmaṇe gurau śiṣyo vāsam ātyantikaṃ vaset /

brāhmaṇe vānanūcāne kāṅkṣan gatim anuttamām // Mn_2.242 //

yadi tv ātyantikaṃ vāsaṃ rocayeta guroḥ kule /

yuktaḥ paricared enam ā śarīravimokṣaṇāt // Mn_2.243 //

ā samāpteḥ śarīrasya yas tu śuśrūṣate gurum /

sa gacchaty añjasā vipro brahmaṇaḥ sadma śāśvatam // Mn_2.244 //

na pūrvaṃ gurave kiṃ cid upakurvīta dharmavit /

snāsyaṃs tu guruṇājñaptaḥ śaktyā gurvartham āharet // Mn_2.245 //

kṣetraṃ hiraṇyaṃ gām aśvaṃ chatropānaham āsanam /

dhānyaṃ śākaṃ ca vāsāṃsi gurave prītim āvahet // Mn_2.246 //

ācārye tu khalu prete guruputre guṇānvite /

gurudāre sapiṇḍe vā guruvad vṛttim ācaret // Mn_2.247 //

eteṣv avidyamāneṣu sthānāsanavihāravān /

prayuñjāno 'gniśuśrūṣāṃ sādhayed deham ātmanaḥ // Mn_2.248 //

evaṃ carati yo vipro brahmacaryam aviplutaḥ /

sa gacchaty uttamasthānaṃ na ceha jāyate punaḥ // Mn_2.249 //