Comma for either/or — dharma, courage. Spelling forgiving — corage finds courage.

    Cover for Viṣṇu Smṛti

    Viṣṇu Smṛti

    Chapter 67

    Viṣṇu

    Vi_67

    athāgniṃ parisamuhya paryukṣya paristīrya pariṣicya sarvataḥ pākād agram uddhṛtya juhuyāt // Vi_67.1 //

    vāsudevāya saṃkarṣaṇāya pradyumnāyāniruddhāya puruṣāya satyāyācyutāya vāsudevāya // Vi_67.2 //

    athāgnaye, somāya, mitrāya, varuṇāya, indrāya, indrāgnibhyāṃ, viśvebhyo devebhyaḥ, prajāpataye, anumatyai, dhanvantaraye, vāstoṣpataye, agnaye sviṣṭakṛte ca // Vi_67.3 //

    tato 'nnaśeṣeṇa balim upaharet // Vi_67.4 //

    bhakṣopabhakṣābhyām // Vi_67.5 //

    abhitaḥ pūrveṇāgnim // Vi_67.6 //

    ambā nāmāsīti, dulā nāmāsīti, nitantī nāmāsīti, cupuṇīkā nāmāsīti sarvāsām // Vi_67.7 //

    nandini subhage sumaṅgali bhadraṃkarīti svaśriṣv abhipradakṣiṇam // Vi_67.8 //

    sthūṇāyāṃ dhruvāyāṃ śriyai hiraṇyakeśyai vanaspatibhyaś ca // Vi_67.9 //

    dharmādharmayor dvāre mṛtyave ca // Vi_67.10 //

    udadhāne varuṇāya // Vi_67.11 //

    viṣṇava ity ulūkhale // Vi_67.12 //

    marudbhya iti dṛṣadi // Vi_67.13 //

    upari śaraṇe vaiśravaṇāya rājñe bhūtebhyaś ca // Vi_67.14 //

    indrāyendrapuruṣebhyaś ceti pūrvārdhe // Vi_67.15 //

    yamāya yamapuruṣebhya iti dakṣinārdhe // Vi_67.16 //

    varuṇāya varuṇapuruṣebhya iti paścārdhe // Vi_67.17 //

    somāya somapuruṣebhya ity uttarārdhe // Vi_67.18 //

    brahmaṇe brahmapuruṣebhya iti madhye // Vi_67.19 //

    ūrdhvam ākāśāya // Vi_67.20 //

    sthaṇḍile divācarebhyo bhūtebhya iti divā // Vi_67.21 //

    naktaṃcarebhya iti naktam // Vi_67.22 //

    tato *dakṣiṇāgreṣu darbheṣu pitre pitāmahāya prapitāmahāya mātre pitāmahyai prapitāmahyai nāmagotrābhyāṃ ca piṇḍanirvāpaṇaṃ kuryāt [dakṣiṇagreṣu] // Vi_67.23 //

    piṇḍānāṃ cānulepanapuṣpadhūpanaivedyādi dadyāt // Vi_67.24 //

    udakakalaśam upanidhāya svastyayanaṃ vācayet // Vi_67.25 //

    śvakākaśvapacānāṃ bhuvi nirvapet // Vi_67.26 //

    bhikṣāṃ ca dadyāt // Vi_67.27 //

    atithipūjane ca paraṃ yatnam ātiṣṭheta // Vi_67.28 //

    sāyam atithiṃ prāptaṃ prayatnenārcayet // Vi_67.29 //

    anāśitam atithiṃ gṛhe na vāsayet // Vi_67.30 //

    yathā varṇānāṃ brāhmaṇaḥ prabhur yathā strīṇāṃ bhartā tathā gṛhasthasyātithiḥ // Vi_67.31 //

    tatpūjayā svargam āpnoti // Vi_67.32 //

    atithir yasya bhagnāśo gṛhāt pratinivartate /

    tasmāt sukṛtam ādāya duṣkṛtaṃ tu prayacchati || Vi_67.33 ||

    ekarātraṃ hi nivasann atithir brāhmaṇaḥ smṛtaḥ /

    anityaṃ hi sthito yasmāt tasmād atithir ucyate || Vi_67.34 ||

    naikagrāmīṇam atithiṃ vipraṃ sāṃgatikaṃ tathā /

    upasthitaṃ gṛhe vindyād bhāryā yatrāgnayo 'pi vā || Vi_67.35 ||

    yadi tv atithidharmeṇa kṣatriyo gṛham āgataḥ /

    bhuktavatsu ca vipresu kāmaṃ tam api bhojayet || Vi_67.36 ||

    vaiśyaśūdrāv api prāptau kuṭumbe 'tithidharmiṇau /

    bhojayet saha bhṛtyais tāv ānṛśaṃsyaṃ prayojayan || Vi_67.37 ||

    itarān api sakhyādīn saṃprītyā gṛham āgatān /

    prakṛtānnaṃ yathāśakti bhojayet saha bhāryayā || Vi_67.38 ||

    svavāsinīṃ kumārīṃ ca rogiṇīṃ gurviṇīṃ tathā /

    atithibhyo 'gra evaitān bhojayed avicārayan || Vi_67.39 ||

    adattvā yas tu etebhyaḥ pūrvaṃ bhuṅkte 'vicakṣaṇaḥ /

    bhuñjāno na sa jānāti śvagṛdhrair jagdhim ātmanaḥ || Vi_67.40 ||

    bhuktavatsu ca vipreṣu sveṣu bhṛtyeṣu caiva hi /

    bhuñjīyātāṃ tataḥ paścād avaśiṣṭaṃ tu daṃpatī || Vi_67.41 ||

    devān pitṝn manuṣyāṃś ca bhṛtyān gṛhyāś ca devatāḥ /

    pūjayitvā tataḥ paścād gṛhasthaḥ śeṣabhug bhavet || Vi_67.42 ||

    aghaṃ sa kevalaṃ bhuṅkte yaḥ pacaty ātmakāraṇāt /

    yajñaśiṣṭāśanaṃ hy etat satām annaṃ vidhīyate || Vi_67.43 ||

    svādhyāyenāgnihotreṇa yajñena tapasā tathā /

    na cāpnoti gṛhī lokān yathā tv atithipūjanāt || Vi_67.44 ||

    sāyaṃ prātas tv atithaye pradadyād āsanodake /

    annaṃ caiva yathāśaktyā satkṛtya vidhipūrvakam || Vi_67.45 ||

    pratiśrayaṃ tathā śayyāṃ pādābhyaṅgaṃ sadīpakam /

    pratyekadānenāpnoti gopradānasamaṃ phalam || Vi_67.46 ||